Diez vai par informācijas zinātni, bet turpat jau būs, jeb, kā meklēšana internetā var kļūt nāvējoša
Varbūt sākšu ar to, ka raksts pilnīgi un noteikti nav vērsts pret kādu interneta meklētāju īpaši (lai gan tekstā itin bieži tiks minēts viens tāds) un tajā netiek pausta mana personīgā attieksme pret šo meklētāju. Lasot jaunākās ziņas Delfi portālā, ieraudzīju rakstu „Meklēšana ‘Google’ kaitē videi” un nolēmu nedaudz papētīt informāciju, kuru iespējams atrast plašsaziņas līdzekļos. Varbūt arī kādam bloga lasītājām pēc šī ieraksta gribēsies Delfi rakstu izlasīt, vai uzzināt ko vairāk par šo atklājumu, jo manā rakstā būs apkopotas tikai dažas atziņas par uzzināto.Tātad, varētu rasties jautājums, kāda Google saistība ar dabu, bet tomēr… izdarot aptuveni 2 meklēšanas mēģinājumus no sava personālā datora meklētājā Google, tiek izdalīts tikpat daudz CO2, cik uzvārot tējkannu ar ūdeni. Un padomājiet, cik reizes dienā mēs meklējam šajā interneta meklētājā un cik bieži to dara iedzīvotāji visā pasaulē (aprēķināts, ka 200 miljonus reižu dienā). Ikdienišķa informācijas uzmeklēšana internetā katru dienu rada 7 gramus CO2 (tējkanna ~ 15 g). Jo ilgāk pūlamies atrast kādu rezultātu, jo vairāk piesārņojuma radām. Par iemeslu tam ir daudzie datu centri, kurus Google „apceļo”, lai savāktu informāciju, un kas patērē daudz enerģijas. Pētījumus par Google negatīvu ietekmi uz vidi izdarījis Harvarda Universitātes fiziķis Alekss Visners Gross (Alex Wissner-Gross).
Tātad, kopumā sanāk, ka meklējot Google vai jebkurā citā interneta meklētājā, cilvēks kļūst tikpat līdzvainīgs dabas iznīcināšanā kā ikviens lielo rūpnīcu un citu globālās sasilšanas procesu izraisošo objektu īpašnieks. Diez vai tas nozīmē, ka tagad jāpārtrauc tik iemīļotā „sameklēsim Google” nodarbe, tomēr der padomāt par mainīgajā sabiedrībā notiekošajiem procesiem un to, ka arī mēs katrs veidojam vidi ap sevi. Lai nu kā, ir skaidrs, ka neviena cilvēku apzināta vai neapzināta rīcība nepaliek bez sekām. Mūsu katra paša ziņā ir pieņemt lēmumus un apzināt to, vai vispār varam savā ikdienas dzīvē samazināt vajadzību pēc interneta meklētājiem. Protams, varam izvēlēties – noticēt zinātnieku teiktajam, vai uzskatīt to par kārtējo ne visai noderīgo atklājumu –, jo mums katram noteikti rodas vismaz 5 jautājumi, piemēram, vai piesārņo tikai Google, vai tomēr arī citi meklētāji dod savu ieguldījumu. Vai iespējams, ka 2 reizes meklējot, rodas tāds izmešu daudzums? Un, kas ne mazāk svarīgi, vai tējkannām ir standarti, varbūt jānopērk tāda mazāka J. Tomēr kultūras un dabas attīstības un saglabāšanas nolūkos, iesim uz bibliotēku un jutīsimies jau mazlietiņ vairāk kā planētas glābēji.
Izmantotie informācijas avoti:
Meklēšana ‘Google’ kaitē videi. No: Delfi [tiešsaiste]. 14. janvāris 2009. gads [skatīts 2009. g. 15. aprīlī]. Pieejams: http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=22921222
Revealed: the environmental impact of Google searches. In: January 11, 2009 [cited 15 April 2009]. Available: http://technology.timesonline.co.uk/tol/news/tech_and_web/article5489134.ece
Sagat. Zita Kronberga
2 comments maijs 9th, 2009