'Jēdzieni un definīcijas'
RSS (Really Simple Syndication) ir produkts, kas vienuviet apkopo informāciju no jūsu iecienītākajām interneta vietnēm, kas ļauj ietaupīt laiku, un padara ērtāku veidu kā apmeklēt dažādas mājas lapas. RSS nodrošina vienmēr vienuviet savākt jūsu nepieciešamo informāciju, tās ir ziņas, kas pašas atnāk pie lasītāja!
Atskatoties vēsturē: RSS formāts tika izveidots jau ļoti sen, ap 1995. gadu, bet tolaik tas nebija tik populārs. Sākotnēji RSS versija bija 0.9, ko izstrādāja Netscape izmantošanai savā „My Netscape” portālā. Sākotnēji RRS sauca par RDF Site Summary. Tad, kad Netscape formātu vienkāršoja tas tika pārdēvēts par Rich Site Summary. Netscape vēlāk formātu papildināja, pievienojot tam jaunas iespējas no Scripting News XML formāta, ko bija izstrādājis Deivs Vīners. Iznākot RSS 2.0 versijai 2002. gadā, to sāka lietot aizvien vairāk un vairāk. Līdz pat 2005. gadam RSS nebija vienas vienotas ikonas, tad Mozzila piedāvāja nu jau mums visiem zināmo 
un tā kļuva par vienotu ikonu. (more…)
maijs 13th, 2009
Mūsdienās, meklējot informāciju elektroniskajā vidē, bieži ir jāsastopas ar tās pārbagātību. Tādējādi rodas vajadzība pēc informācijas kvalitātes novērtēšanas. Ļoti daudzi interneta vidē atrodamie informācijas resursi mēdz būt nekvalitatīvi, radot šaubas par to ticamību. Sevišķi svarīgi, lai informācija būtu droša, ticama un kvalitatīva, ir pētnieciskajā darbā, tomēr arī meklējot informāciju ikdienas vajadzību apmierināšanai vēlamies, lai informācija nebūtu kļūdaina. Piemēram, ja vēlamies uzzināt sabiedriskā transporta atiešanas laiku, būsim ļoti neapmierināti, ja norādītā informācija beigu beigās nebūs pareiza.
Juris Uzulāns savā rakstā par informācijas novērtēšanu projekta „Apgūstam Internetu Internetā” ietvaros izvirza vairākas kritēriju grupas, kas varētu atvieglot informācijas kvalitātes novērtēšanas procesu. (more…)
maijs 5th, 2009
Grūti noticēt, bet viss ir iespējams - pirmais posts ieraksts VVBIS ir beidzot gatavs un, kā diezgan loģiski varētu iedomāties, ir veltīts informācijas jēdzienam. Par to, kāpēc pastāv neskaitāmi daudz šī vārda definīciju ir aizdomājušies ne tikai IBSN studenti, kuri ir apmeklējuši “Ievada informācijas zinātnē” pirmo lekciju, bet arī profesors, tehnisko zinātņu doktors un Krievu Dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Vladimirs Agejevs, kurš arī pastāstīja par šo problēmu savā darbā “Semiotika”*:
“…Informācijas jēdziens [...] ir viens no fundamentālajiem, galēji vispārējiem jēdzieniem, - filozofijā tādus sauc par kategorijām. Izsmeļoši, universāli definēt šādus jēdzienus nav iespējams, var tikai atklāt to jēgu un saturu attiecībā pret kādu noteiktu cilvēciskās darbības jomu vai konkrēto situāciju. [...] terminu “informācija” dažādi traktē tādās zinātnēs kā sakaru teorija, bioloģija, socioloģija utt.
Sākotnēji informācija (no latīņu vārda informatio - izklāsts) tika izprasta kā ziņas par kaut ko, nodotas mutvārdiem, rakstveidā vai vēl kādā citā veidā, kā arī pats šo ziņu nodošanas vai saņemšanas process. Ar laiku šo jēdzienu sāka traktēt plašāk, tajā ietverot ziņu apmaiņu ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp cilvēku un mašīnu, kā arī signālu apmaiņu dzīvnieku un augu pasaulē. Šā intuitīvā priekšstata precizēšana un ierobežošana noveda pēc informācijas dabaszinātniskās izpratnes: informācija ir pašregulējošs sistēmu organizācijas līdzeklis, nenoteiktības likvidēšanas faktors, saņēmot pa sakaru kanāliem nododamus ziņojumus. Termins “informācija” tiek izmantots daudzās speciālās nozares, tomēr pragmatiskā līmeni to traktē dažādi. Ja sakaru teorijā galvenais ir informācijas semiotiskais aspekts, bet nododamo ziņojumu saturam (jēgai) nav nozīmes, tad, piemēram, socioloģijā ir svarīgas tieši informācijas aksioloģiskās īpašības - tās vērtīgums, derīgums”.
* Agejevs, Vladimirs. Semiotika. Rīga : Jumava, 2005. 207 lpp. Alfa un Omega. ISBN 9984-05-936-7.
(Sagat. Kristina Papule)
februāris 14th, 2009